| Chapter 3 |
1 | Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, skatieties uz mūsu apliecināšanas sūtni un augsto priesteri Jēzu, |
2 | Kas ir uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, tāpat kā Mozus bija visā Viņa namā. |
3 | Viņš ir atzīts par lielāka goda cienīgu nekā Mozus par tik, par cik mājas cēlājam piekrīt lielāks gods nekā mājai. |
4 | Katram namam ir savs cēlājs, bet Dievs ir visu radījis. |
5 | Un Mozus gan bija uzticīgs visa Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, kas jāsludina. |
6 | Bet Kristus ir kā dēls savā namā. Mēs esam šis nams, ja līdz galam uzglabāsim nesatricinātu uzticību un cerības godību. |
7 | Tāpēc Svētais Gars saka: Šodien, ja dzirdiet Viņa balsi, |
8 | Neapcietiniet savas sirdis kā sarūgtinājuma un kārdināšanas dienā tuksnesī. |
9 | Kur jūsu tēvi kārdināja mani pārbaudīdami, kaut gan redzēja manus darbus |
10 | Četrdesmit gadus. Tāpēc es sašutu par šo cilti un sacīju: vienmēr viņi sirdī maldās, bet manus ceļus viņi neatzina. |
11 | Tāpēc es zvērēju savās dusmās: Manā miera tie neieies. (Ps 94) |
12 | Skatieties, brāļi, vai kādā no jums nav neticības ļaunā sirds, lai atkāptos no dzīvā Dieva, |
13 | Bet pamudiniet viens otru diendienā, kamēr vēl saucas "šodien", ka grēka viltība nenocietina kādu no jums. |
14 | Jo mēs esam kļuvuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai mēs paļāvības sākumu uz Viņu paturēsim stipru līdz galam. |
15 | Kamēr sacīts: Šodien, ja Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietiniet savas sirdis kā tanī sarūgtinājumā! |
16 | Daži, to dzirdēdami, sarūgtinājās, bet ne visi, kas Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes. |
17 | Bet uz ko Viņš dusmojās četrdesmit gadus? Vai ne uz tiem, kas bija grēkojuši un kuru miesas tika izkaisītas tuksnesī? |
18 | Bet par kuriem Viņš zvērēja, ka tie neieies Viņa mierā; vai ne par tiem, kas bija neticīgi? |
19 | Un mēs redzam, ka viņi nevarēja ieiet savas neticības dēļ. |